4. nodarbība

Kad aplūkojām, ko Jēzus paveica caur savu nāvi, mēs redzējām, ka uzticēšanās tam, ko Viņš par Sevi saka, ļauj mums saņemt Viņa apsolījumus. Tomēr, lai šie apsolījumi īstenotos mūsu dzīvē, nepieciešams mainīt arī mūsu domāšanu un rīcību.

Pārmaiņas sākas tad, kad mēs lasām un ticam tam, ko Jēzus saka par Sevi un par mums. Tālāk ir daži piemēri, kas parāda atšķirību starp to, ko Jēzus saka par Sevi, un to, ko Viņš saka par mums.

1. Jēzus ir pilnībā labs. Mēs esam pilni ļaunuma.
2. Jēzus mūs mīlēja. Mēs Viņu ienīdām.
3. Jēzus mūs izredzēja. Mēs Viņu noraidījām.
4. Jēzus pilnībā paklausīja Dievam. Mēs sacēlāmies pret Dieva likumiem.
5. Jēzus labprātīgi cieta Savu ienaidnieku, arī mūsu, dēļ. Mēs bieži neesam gatavi ciest pat to cilvēku dēļ, kurus mīlam.
6. Jēzus bija vispazemīgākais kalps. Mēs negribam kalpot, bet gribam, lai kalpo mums.
7. Jēzus augšāmcēlās no mirušajiem. Mēs noteikti tiksim apglabāti, taču mums ir cerība, jo Jēzus mums piedāvā savu dzīvību.

Jēzus ir Dievs, un vienlaikus patiesi cilvēks. Viņš ir visdiženākais cilvēks, kāds jebkad ir dzīvojis, un Viņš izvēlējās mūs mīlēt un meklēt mūsu mīlestību pat tad, kad bijām Viņa ienaidnieki.

Neviens nevar tikt Jēzus pārveidots, ja netuvojas Viņam ar pazemīgu sirdi. Jēzus nav burvestība vai maģiska formula. Viņš ir Persona, kas zina ikvienu mūsu domu.

Bībele māca, ka Dievs stājas pretī lepnajiem, bet dod žēlastību pazemīgajiem. Ja tuvojamies Jēzum tikai tāpēc, lai ar Viņa palīdzību iegūtu to, ko vēlamies, Viņš nekad mūs nepieņems. Ja mēs nenovērsīsimies no sava ļaunuma, nesāksim to ienīst un neizvēlēsimies Viņa labestību, mēs nekad nepazīsim Viņu un nepiedzīvosim Viņa apsolījumu svētības.

Šāda attieksme — nožēla par savu ļaunumu, dedzīga vēlēšanās pēc Jēzus labestības un nelokāma paļāvība uz Viņa apsolījumiem — kļūst par mūsu ikdienas dzīves pamatu. Kad lasām to, ko Viņš saka Bībelē, lūdzam un meklējam Viņa gribu, mūsu attieksme mainās no lepnības uz pazemību. Un mēs arvien vairāk kļūstam līdzīgi Viņam.

Jēzus redz mūsu sirdis. Mums jāmācās ienīst ļaunumu un ilgoties pēc tā, lai Viņa labestība to aizstātu. Tad, kad lūgsim Jēzum piedošanu, Viņš mums piedos.

Kad mēs nākam pie Viņa ar patiesu pazemību, Viņš sastop mūs mūsu salauztībā un sāk dziedināt mūsu sirdis. Kad mēs godīgi ieraugām sevi tādus, kādi esam, un dzīvojam saskaņā ar patiesību, ka Dievs ir izvēlējies mūs mīlēt un veidot līdzīgus Savai labestībai, Viņš dāvā mums dzīvību, prieku un mīlestību.

Vai nav brīnišķīgi, ka Viņš mūs iesaista šajā procesā?

Ja tu izjūti kaunu par savu ļaunumu, tas ir labi! Skrien pie Viņa. Pazemībā nometies ceļos un pateicies Viņam par to, ka Viņš tev ir atklājis patiesību par tevi pašu. Tas ir pierādījums, ka Jēzus ar mīlestību tevi meklē.

Novērsies no sava ļaunuma un vērsies pie Jēzus. Iedziļinies Bībelē. Nododies lūgšanai. Pārdomā, kas ir Jēzus un ko Viņš apsola darīt tevī un caur tevi. Pakļaujies Viņam, lai tu varētu Viņu iepriecināt un dzīvot ciešā draudzībā ar Viņu. Atceries, ka tieši Viņa mīlestība un apsolījumi dod tev spēku un autoritāti dzīvot šķīstu dzīvi.

Tas ir pastāvīgs process, kas notiek katru dienu. Kad paklūpi, neļauj vainas apziņai vai bezcerībai tevi pārņemt. Tieši brīdī, kad tu paklūpi, tev visvairāk jāvēršas pie Dieva. Doma, ka tavs ļaunums ir spēcīgāks par Dievu, ir aplama un lepna. Jēzus tevi mīlēja jau tad, kad dzīvoji pret Viņu. Protams, ka Viņš tev piedos, jo tagad tu esi Viņa bērns! Viņš ir spēcīgāks par tavu ļaunumu, un Viņa mīlestība pret tevi ir lielāka par tavu nepatiku pret sevi. Tici tam, un tu nezaudēsi cerību.