2. nodarbība

Kāpēc Jēzum bija jāmirst pie krusta?

Ja neatbildam uz šo jautājumu, Dieva Labā Vēsts nav saprotama.

Vienīgais veids, kā to saprast, ir ieklausīties Dieva atbildē. Dievs saka, ka Viņš labprātīgi izvēlējās piedzīvot cilvēka dzīvi un pēc tam mirt par mums, lai mēs tiktu atbrīvoti no ļaunuma, tiktu samierināti ar Viņu un lai Viņš iemantotu mūsu mīlestību un uzticīgu nodošanos.

Kāpēc Viņš to izdarīja tieši šādā veidā? Tāpēc, ka Viņš tā izvēlējās.

Dievs saka, ka dzīvība ir asinīs. Piedošana ir iespējama tikai tad, ja tiek izlietas šķīstas asinis, un tikai šķīstas asinis var dāvāt mūžīgo dzīvību, jo tās nav pakļautas nāves lāstam. Tāpēc Jēzus, vienīgais patiesi šķīstais cilvēks, labprātīgi izvēlējās mirt par mums.

Jau kopš laika sākuma Dievs apsolīja, ka Viņš mirs par mums. Kad Jēzus piepildīja to, kas bija pravietots, Viņš parādīja, ka Dieva apsolījumi ir patiesi un uzticami. Tādējādi Jēzus piepildīja vairāk nekā 300 pravietojumus, kas bija uzrakstīti ilgi pirms Viņa dzimšanas.

Apskatīsim sarakstu ar to, ko Jēzus paveica, izvēloties nomirt.

1. Viņš nomira, lai vestu mūs pie Dieva.
2. Viņa Gars mums dāvāja dzīvību. Kad mēs ļaujam nomirt savai ļaunajai dabai, Viņa Gars dara mūs dzīvus.
3. Viņš tika sists mūsu ļaunuma dēļ, un Viņa sods mums nes mieru un dziedināšanu.
4. Ar Savu paklausību Viņš piepildīja pravietojumus.
5. Kad Jēzu piesita pie krusta, Viņš samaksāja mūsu parādu Dieva priekšā un izpildīja Dieva taisnīgos noteikumus.
6. Viņš tika pamests, lai mēs tiktu pieņemti.
7. Viņš labprātīgi atdeva Savu dzīvību, lai mēs varētu saņemt Viņa dzīvību. Tā Viņš mums piedāvā iemainītu dzīvi — Savu dzīvību pret mūsējo.
8. Viņš rādīja piemēru kalpošanai un pašaizliedzībai, uz ko Viņš mūs aicina, šķīstot pasauli.
9. Viņš uzņēmās mūsu lāstu, kad tika pakārts pie koka, lai mēs tiktu atbrīvoti no ļaunuma verdzības lāsta.
10. Viņš atjaunoja to, ko Ādams bija sabojājis. Ādams, pirmais radītais cilvēks, piedzima bez ļaunām kārēm, taču viņa nepaklausība ienesa pasaulē nāvi. Jēzus piedzima bez ļaunām kārēm, bet Viņa šķīstā, labprātīgi pieņemtā nāve ienesa pasaulē dzīvību.
11. Viņš ir sākums un gals, tāpēc visa dzīve tiek izprasta caur Viņu.
12. Viņš piedzīvoja nāvi, lai mēs varētu piedzīvot dzīvību. Lai gan Viņam tas nebija jādara, Viņš to piedzīvoja, lai parādītu, ka Viņam ir vara pār visu.
13. Viņš bija vispazemīgākais kalps, atdodot Savu dzīvību par cilvēkiem, kuri Viņu ienīda. Ar to Viņš parāda savu mīlestību vairāk, nekā ar jebkuru citu rīcību.
14. Viņa šķīstās asinis dziedina mūsu slimību un dāvā mums mūžīgo dzīvību.

Cik iespaidīgs paveikto darbu un apsolījumu kopums! Ko tas nozīmē mums?

Dievs saka: ja mēs uzticamies tam, ka Jēzus nomira un visu paveica mūsu vietā, mēs varam saņemt un izbaudīt tās dāvanas, ko Viņš ir nopelnījis. Jēzus uzņēmās mūsu lāstu, lai mēs tiktu atbrīvoti no ļaunuma lāsta. Šis apsolījums dod mums pārliecību, ka, atrodot Viņā savu dzīvību un prieku, Viņš dod mums spēku mīlēt un paklausīt Viņam, nevis ļauties ļaunumam.

Mums nav jājūtas bezcerīgi, skatoties uz sliktiem ieradumiem, kurus agrāk neesam spējuši atmest. Jēzus samaksāja mūsu parādu, lai Dievs varētu mūs uzlūkot kā šķīstus. Šis apsolījums dod mums pārliecību, ka nekas nespēj nostāties starp mums un Viņu.

Mēs tiekam glābti Dieva žēlastības dēļ, nevis savu darbu dēļ, tāpēc mums nav pamata lepoties ar sevi. Tomēr pārmaiņas mūsu dzīvē apliecina, ka mūsu ticība Dievam un mīlestība pret Viņu ir patiesa. Piemēram, ja vīrietis apgalvo, ka mīl savu sievu, bet neuzskata viņu par svarīgāko un neizturas pret viņu ar mīlestību, viņš ar savu rīcību parāda, ka patiesībā viņu nemīl. Viņa rīcība padara viņa teikto nenozīmīgu, pat ja viņam pret sievu ir stipras jūtas.

Uzticēšanās tam, kas Dievs ir un ko Viņš apsola, dod mums iemeslu un spēku, lai mēs dzīvotu dzīvi, kādu Viņš no mums sagaida. Bībele māca, ka tas notiek caur Svēto Garu un ka Svētais Gars ir apliecinājums tam, ka mēs piederam Jēzum un ka Viņa upura dēļ Dievs mūs uzlūko kā taisnus.

Uzticēšanās Jēzum dod mums spēku parādīt, kas mēs esam kā kristieši, dzīvojot šķīstu dzīvi. Tas nenozīmē, ka mēs būsim pilnīgi, bet, ja mēs esam kristieši, Dievs mūs darīs arvien pilnīgākus.

Un, ja mēs paliksim uzticīgi, nākamajā dzīvē mēs tiksim darīti pilnīgi.

Jēzus teica, ka mēs esam kā zari pie vīnakoka. Kad piederam Viņam, mēs sākam smelties Viņa dzīvību tāpat kā zars, kas saņem dzīvību no vīnakoka. Viņa saknes mūs baro un palīdz mums augt, kamēr Dievs turpina mūs veidot un attīrīt, lai mēs nestu labus augļus. Augļi, ko Viņš rada mūsos, ir mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labestība, lēnprātība, uzticība un savaldība.

Ja mūsu dzīvi maina Dieva Gars, jo mēs uzticamies tam, ko Jēzus mūsu labā ir izdarījis Savā dzīvē un nāvē, tad šīs pārmaiņas mūsos pierāda, ka mūsu ticība ir īsta. Šie apsolījumi dod mums pārliecību, ka viss, ko Viņš paveica ar savu nāvi, ir dots arī mums.

Mūs neizglābj Gara augļi. Pat ja mēs dzīvojam ar savaldību un mieru, tas nav tas, kas mūs glābj. Tomēr, ja mūsu dzīvē nav Gara augļu, mums vajadzētu jautāt sev, vai mēs patiešām esam kristieši.

Viņa asinis ir ūdens, un mūsu dzīves ir zari. Pavadi laiku Dieva Dēla gaismā, lai tu kļūtu stiprs un nobriestu.