3. nodarbība

Vēl svarīgāka mūsu cerībai ir apziņa, ka Jēzus augšāmcēlās no mirušajiem un dzīvo mūžīgi. Ja Jēzus joprojām būtu miris, mēs nevarētu piedzīvot Viņa dzīvību. Taču Viņa Gars, kas dzīvo mūsos, ir viena no lielākajām dāvanām, ko Viņš mums piedāvā.

Dzīve kopā ar Dievu ir iespējama tāpēc, ka Jēzus nāve mūs darīja tīrus Viņa acīs. Taču pa īstam redzama un dzīva tā kļūst tāpēc, ka Viņš augšāmcēlās no mirušajiem un mūžīgi dzīvo debesīs un mūsos. Tā mēs saņemam apsolījumu dzīvot mūžīgi pēc nāves, jo mūsu salauztā dzīve tiks atņemta, un paliks tikai Viņa mūžīgā dzīvība.

Jēzus ir pilnībā Dievs un pilnībā cilvēks. Ādams un Ieva, pirmais vīrietis un pirmā sieviete, tika radīti mūžīgai dzīvei, taču viņu ļaunās izvēles atnesa viņiem nāvi. Ļaunums ir tas, kas nogalinās arī mūs. Ļaunums ir iemesls, kāpēc mēs visi mirstam, bet Jēzus dzīvo mūžīgi, jo Viņš nekad nav darījis neko ļaunu. Tas apliecina, ka Viņš ir Dievs, jo vienīgi Dievs ir pilnīgs.

Lai gan Jēzus nomira, ļaunums Viņu nenogalināja. Viņš pats labprātīgi atdeva Savu dzīvību, un nāve nespēja Viņu paturēt, jo Viņš nekad nebija darījis neko nepareizu. Viņa šķīstums deva Viņam tiesības atgūt savu dzīvību.

Un tieši to Viņš arī paveica.

Jēzus atkal kļuva dzīvs, parādot Savu spēku, dievišķumu, pilnīgo cilvēcību un spēju dot mums dzīvību un uzmodināt mūs no mirušajiem. Bet vēl vairāk — Viņš kļuva dzīvs, lai mēs varētu mūžīgi dzīvot ciešā draudzībā ar Viņu.

Nedaudz padomā par to.

Mums nekad nav jābūt vientuļiem, jo Viņš dzīvo mūsos. Mēs varam vērsties pie Viņa jebkurā brīdī, katru dienu. Mēs varam Viņu uzrunāt lūgšanā un just, kā Viņa sirds skar mūsu sirdis. Viņš zina mūsu domas un mīl mūs. Viņš dod mums spēku dzīvot šķīsti. Mēs varam dzīvot Viņa mīlestībā, priekā, mierā, pacietībā, laipnībā, labestībā, uzticībā, lēnprātībā un savaldībā. Kad savu dzīvi atrodam Viņā, Viņš mums dāvā dzīvības pārpilnību.

Bībele māca, ka mūsu dzīves jēga ir dzīvot ciešās attiecībās ar Jēzu. Dzīvot tuvāk Viņam nekā jebkuram citam cilvēkam uz zemes. Mīlēt Viņu vairāk nekā jebko citu vai jebkuru citu. Un ar prieku paklausīt Viņam un slavēt Viņu mūžīgi.

Tā kā mūsu aicinājums ir mīlēt Jēzu un dzīvot kopā ar Viņu, Bībele kristiešus sauc par „Kristus līgavu”. Tā arī māca, ka ikviens, kurš Viņu noraida, paliek notiesāts. Mūsu ceļa mērķis ir nokļūt Jēzus rokās. Tie, kuri ienīst Jēzu, nenonāks Viņa apskāvienos, bet būs nošķirti no Viņa uz mūžīgiem laikiem.

Tās ir šausmas, ko tikai retais spēj aptvert. Daudzi neapzinās, ka jebkura dzīvība un prieks, kas mums ir, nāk no Dieva. Šajā dzīvē mums ir pieejami vienkārši prieki, jo Viņš tos mums ir devis. Kad mēs nomirsim, tas viss tiks atņemts, un vai nu mēs paliksim kopā ar Jēzu un bezgalīgu prieku, vai arī piedzīvosim nošķirtības un ciešanu šausmas.

Mēs sākam apzināties, ka Jēzus apskāviens ir vislielākais galamērķis visā Visumā. Tas, ka mēs jau tagad varam piedzīvot mieru un dzīvību kopā ar Viņu, ir lielākais prieks dzīvē. Ikviens, kurš ir dzīvojis patiesā tuvībā ar Jēzu, jums apliecinās, ka Viņš ir labāks par visu pārējo.

Sākumā doma par ļaušanu Viņam ienākt mūsu dvēselēs šķiet biedējoša, jo Viņš atklāj mūsu ļaunumu un mudina mūs nodoties Viņam. Taču, kad mēs pakļaujamies Viņam, Viņš nes brīnišķīgu dziedināšanu un dod mums spēku izturēt un augt.

Ja tu sekosi Jēzum un nodosies Viņam, Viņš kļūs par tavu vislielāko prieku, mainīs tavu dzīvi un šķīstīs tevi.

Tad pēc nāves tu nonāksi paradīzē — Jēzus apskāvienos.