5. nodarbība

Kad mēs vēršamies pie Dieva un novēršamies no ļaunuma, Viņš sāk piepildīt mūsu dzīvi ar Sevi. Viņš kļūst par mūsu dzīvību un mūsu prieku. Viņš pārveido mūsu skatījumu uz dzīvi. Bībele šo procesu sauc par prāta atjaunošanu.

Bībele šo pārmaiņu visbiežāk attēlo trīs veidos, atsaucoties uz trīs dažādām Jēzus lomām: Pestītāju, Kungu un Draugu.

Bībele ļoti skaidri māca, ka Jēzus bija cilvēks gan pirms Savas nāves, gan arī pēc augšāmcelšanās. Viņš sauca Savus mācekļus un cilvēkus, kas Viņu mīlēja, par „draugiem”.

Pēc augšāmcelšanās Jēzus nemēģināja parādīt Saviem slepkavām, cik nepareizi viņi bija rīkojušies. Tā vietā Viņš saviem draugiem pagatavoja brokastis, pēc tam staigāja kopā ar viņiem un pievienojās viņiem vakariņās. Citā notikumā Viņš parādījās saviem draugiem mājā, parādīja tiem savas rētas un ēda kopā ar viņiem.

Viņš vēlējās parādīt, ka Viņa galvenais mērķis, nākot uz zemi, bija izveidot ar mums attiecības.

Dievs, kurš radījis visu, sauc mūs par Saviem draugiem. Viņš kalpo mums un mīl mūs, tāpat kā mēs kalpojam Viņam un mīlam Viņu. Viņš mājo mūsos nepārtrauktā draudzībā. Mēs mīlam un cienām viens otru.

Ja tu mīli Jēzu un tici tam, ko Viņš par Sevi atklāj, tu novērsīsies no sava ļaunuma un piedzīvosi Viņa mīlestību un spēku savā dzīvē.

Protams, lai mēs varētu piedzīvot Viņa draudzību, Viņam vispirms ir jāatbrīvo mūs no ļaunuma un jākļūst par mūsu dzīves centru. Kā mūsu Pestītājs Viņš nepārtraukti mums piedod un dara mūs brīvus. Par to mēs jau runājām iepriekšējās nodarbībās.

Bet kā saprast to, ka Jēzus ir Kungs?

Kungs ir tas, kurš vada ar autoritāti. Viņš saka: „Dari to”, un Viņa kalpi paklausa. Bībele māca, ka Viņš pieprasa, lai mēs atzītu Viņu par savu Kungu. Tas ir priekšnoteikums dzīvei draudzībā ar Viņu.

Nepārproti — Viņš negrib, lai mēs, zobus sakoduši, vienkārši klausītu Viņam. Gadu gaitā Dievs ir bijis dusmīgs uz daudziem cilvēkiem, kuri paklausīja tikai ārēji, ar negribīgu sirdi. Tā vietā Dievs vēlas, lai cilvēki Viņam paklausītu tāpēc, ka grib Viņu iepriecināt. Viņš vēlas, lai mēs atdotu Viņam savu dzīvi patiesas mīlestības un uzticēšanās dēļ, nevis pienākuma pēc.

Ja tu nevēlies Viņam paklausīt un nodot Viņam savu dzīvi, iedziļinies Viņa Vārdā (Bībelē) un pārdomā, kas Viņš ir, ko Viņš saka par tevi un ko Viņš ir darījis tavā labā. Un tad no visas sirds seko savai vēlmei būt kopā ar Viņu.

Lūk, reāls piemērs tam, kā tiekties pēc mīlestības pret kādu. Kad cilvēki apprecas, viņi ne vienmēr katru brīdi jūtas neprātīgi iemīlējušies. Bet, kad viņi izturas viens pret otru ar mīļumu un labestību, viņu savstarpējās jūtas pieaug.

Sieva sagādā vīram dāvanu, un, to saiņojot, viņa atceras vīra labestību. Pats dāvanas plānošanas, pirkšanas un kartītes parakstīšanas process palīdz viņai kopt savu mīlestību pret vīru. Domājot par to, kāds viņš ir, un rīkojoties saskaņā ar to, viņas sirdī uzplaukst siltas jūtas — tās kļūst īstas caur viņas uzticēšanos un ticību vīram.

Kad mēs sev atgādinām, kas ir Jēzus, un pārdomājam Viņa labestību pret mums, mūsu sirdīs aug mīlestība pret Viņu, un tā kļūst īsta. Atbildot uz to, Viņš maina mūsu vēlmes un dod mums spēku klausīt Viņam aiz mīlestības un uzticēšanās tam, kas Viņš ir.

Lai Dieva apsolījumi īstenotos mūsu dzīvē, mums apzināti jāaug mīlestībā pret Viņu, lasot Viņa Vārdu, lūdzot, kā arī uzticoties Viņa pavēlēm un tām paklausot. Tas viss pārveido mūsu domāšanu, jo mēs arvien vairāk sākam ilgoties pēc Viņa kā sava Pestītāja, Kunga un Drauga.

Šie procesi ir svarīgi, jo Dievs tos izmanto, lai pārveidotu mūsu būtību. Viņš pārveido mūsu identitāti, kad uzticamies tam, kas Viņš ir — mūsu Pestītājs, Kungs un Draugs.